Pēc dažiem nojukušiem plāniem un dažiem tuvākiem, bet nepiefiksētiem ceļojumiem, beidzot ir ko šeit ierakstīt. Kā jau kovida laikos nekāda lielā plānošana vairs nenotiek, viss tiek pirkts pēdējā brīdī un priekšroka tiek dota tiešajiem reisiem. Tas protams nepatīkami ietekmē avio biļešu cenu. Uz doto brīdi, lai dotos uz Dubaiju ir nepieciešams negatīvs kovid tests, kas veikts līdz 72 stundām pirms izlidošanas, ceļojumu apdrošināšana un jāielādē viņu kovid aplikācija. Testa rezultātam jābūt izdrukātam, jo to Dubaijas lidostā mēdzot paturēt. Lidoju ar Emirates un viņiem līdz decembrim ceļojumu apdrošināšana ir iekļauta biļetes cenā, tai skaitā kovid riski. Pagaidām viena no labākajām aviokompānijām ar ko sanācis lidot. Plaša izvēle izklaides sistēmā: jaunākās filmas, seriāli, ziņas, spēles, podkāsti, mūzika utt. Pateicoties kovid lidmašīnas piepildījums bija labi ja 1/5 daļa un mierīgi varēja gan izgulēties, gan citādi izvērsties visas rindas garumā. Dubaijas lidostā pirmajā stop punktā, jautājums no kurienes ielidoju, paviršs skatiens testa virzienā un varu doties tālāk uz pasu kontroli, tur zīmogs pasē un tiek iedota bezmaksas tūristu sim karte. Pēc tam atliek vien savākt koferi. Vēl bankomātā noņemu nedaudz vietējo naudu. Pamatā gan maksāju visur ar Revolut vai Monese karti, šīm kartēm netiek piemērota atsevišķa komisija par valūtas maiņu. Tikt prom no lidostas iespējams ar metro vai takšiem. Tā kā ielidoju pusnaktī, tad izvēle par labu taksim. Pārvietoties ar taksi Dubaijā nekādu problēmu, visi aprīkoti ar skaitītājiem un priekš tiem attālumiem arī adekvātās cenās. Daži gan gribot, lai maksā tikai skaidrā. Man šādu problēmu nebija – varēju arī ar karti maksāt. Parastie takši ir krēmkrāsā ar sarkanu vai zilu jumtu. Tie, kas ar rozā jumtu, ir domāti sievietēm un bērniem, pie stūres ir sieviete. Par 35 km braucienu no lidostas uz viesnīcu ar rozā taksi samaksāju 24 eiro. Kad beidzot tieku viesnīcā ir jau 2 naktī, un esot tikai viens numuriņš palicis – smēķētāju ar sliktu ventilāciju. Nu galīgi neforši, nogurums gan pārāk liels lai daudz strīdētos un piekrītu, ka nākošajā dienā samainīs uz nesmēķētāju. Viesnīca: Millennium Place Dubai Marina, par 5 naktīm samaksāju 350 eiro, brokastis un neierobežots ūdens pudelēs iekļauti. Atrodas Dubai Marina rajonā, blakus metro un tramvajs, līdz pludmalei 15 minūšu gājiens.

No rīta joprojām nav pieejams neviens nesmēķētāju numurs un izrādās arī sim karti nav iespējams aktivizēt. Mainu dienas plānus un dodos uz Mall of the Emirates – liels iepirkšanās centrs, viegli sasniedzams ar metro. Ja ir vēlme šeit var izmēģināt iekštelpu slēpošanas trasi. Telefonsakarus Dubaijā pamatā nodrošina divas kompānijas Du un Etisalat, lidostā tiek dotas Du sim kartes. Ja labi grib, tad var iztikt arī bez vietējās sim kartes, jo visās tūristu vietās un viesnīcās parasti ir bezmaksas WiFi. Man gan labāk patīk, ja internets ir pieejams jebkurā brīdī un nav katru reizi jāreģistrējas kādā publiskajā WiFi tīklā. Pie Du veikala gan milzu rinda, tāpēc aizeju nočekot Etisalat, tur tūristiem tiek piedāvātas tikai 2 opcijas un lētākā maksā 100 AED ar iekļautiem 6 GB datu. Šobrīd 1 AED ir 22 centi, attiecīgi 100 AED ir 22 eiro. Priekš manis par daudz gan dati, gan cena. Eju vien atpakaļ un stājos rindā uz Du veikalu. Tur secina, ka lidostas karte tiešām nestrādā un iedod jaunu. Cena 49 AED (~11e), iekļauti 2 GB dati un 30 minūtes internacionālie zvani. Aktivizējot un papildinot lidostas karti būtu pat mazliet dārgāk par šo pašu. Ak jā, lai tiktu pie kartes jābūt līdzi pasei. Paēdu vēl pusdienas un esmu kareivīgi noskaņota tikt pie normāla numuriņa vai mainīt viesnīcu. Cīņa gan izpaliek, jo jauns numurs pāris stāvus augstāk jau ir sagatavots. Varu pārvākties un beidzot normāli izkrāmēties. Skats pa logu arī labāks, ne gluži ideāls, bet par to cenu ļoti pieņemami.

Lai diena nebūtu pavisam izniekota nolemju doties uz Dubai Miracle Garden – milzīgs dabīgo ziedu dārzs. Lai tur nokļūtu ar sabiedrisko transportu, sākumā ar metro jātiek līdz Mall of the Emirates (turpat kur jau šodien pabiju) pēc tam ar 105. autobusu līdz pašam dārzam, tikai autobuss izrādās kancelēts. Neko darīt, jāņem taksis. Tie par laimi turpat ir vairāki un pa 40 AED (~9e) aizvizina. Ieeja dārzā maksā 55 AED (~12e). Atvērts no novembra līdz maijam. Darba laiks no 10:00 līdz 22:00. Izstaigājos, sagaidu saulrietu, pabildēju. Lai arī neesmu liels puķu fans tomēr likās iespaidīgi visas tās figūras un kompozīcijas. Atpakaļ gan neredzu nekur oficiālos takšus. Labāk tomēr ja ir saglabāta kāda aplikācija, lai var izsaukt. Ir viņiem arī Uber un vietējā alternatīva Careem. Kamēr bakstos pa telefonu sāk uzplīties kreisie pārvadātāji. Nedaudz pakaulējos un vienojamies, ka aizvizinās mani uz viesnīcu pa 60 AED (~13e), vismaz neko nav jāgaida, lai gan visticamāk kaut ko jau tāpat pārmaksāju.

Labi izgulējos, paēdu brokastis un pamazām taisos uz Downtown Dubai. Šajā rajonā atrodas augstākā ēka pasaulē – Burj Khalifa, lielākais iepirkšanās centrs – The Dubai Mall un strūklaku šovs. Burj Khalifa tika sākta celt 2004.gadā un 2010.gadā vēra durvis apmeklētājiem. Ēkā kopā ir 163 stāvi. Apmeklētājiem tiek piedāvāti vairāki varianti, lai palūkotos uz pilsētu no augšas: Lounge 154.,153.,152.stāvs, cena sākot no ~170 eiro. Pēc tam 148., 125., 124.stāvs sākot no ~ 85 eiro un pēdējā opcija – 125., 124.stāvs sākot no ~ 35 eiro. Šīs ir lētākās cenas katram variantam nepopulārās diennakts stundās un pērkot internetā (uz vietas dārgāk), ja grib redzēt saulrietu tad būs gandrīz uz pusi dārgāk, izņemot lounge, tur uzreiz iespējams izvēlēties komplektu ar saulrieta skatīšanos. Es ņemu lētāko opciju no visām un nejūtos daudz zaudējusi, tāpat visi pārējie redzamie debesskrāpji ir zemāki. Ieeja uz Burj Khalifa ir no tirdzniecības centra. Pēc biļešu uzrādīšanas somas ir jālaiž cauri skenerim, tur atvados no ūdens pudeles. Pēc tam neliela izstāde par ēkas būvniecību un tālāk lifts uz attiecīgajiem stāviem, kas pats par sevi ir interesanta pieredze. Augšā skati uz visām pusēm gan no āra platformas gan no iekšpuses. Padomāts arī par Instagram mīļotājiem.

Tālāk pāris stundas The Dubai Mall, noteikti jāielādē viņu aplikācija, savādāk apmaldīšanās garantēta. Ik pa brīdim kāds smaržu tirgotājs cenšas mani iesmaržināt, veiksmīgi gan izvairos. Ja uznāk nogurums un gribas piesēst, tad to var izdarīt tikai kafejnīcās pie galdiņiem, dēļ kovida visas sēdēšanas opcijas ir aizvāktas vai nolīmētas ar brīdinājumiem, ka šeit tev nebūs sēdēt! Kad esmu kādu desmito daļu izstaigājusi un pat kādu nieku nopirkusi, eju meklēt labāko skatu punktu strūklaku šovam. Pēc visur pieejamās informācijas šovs notiek no 18:00-23:00 katru pusstundu. Realitātē pirmais šovs sākās tikai 19:30. Vislabāk strūklakas vērot no kāda tuvumā esošā restorāna terases, jārezervē gan laicīgi. Noskatījos vairākus šovus, katrs nedaudz atšķirīgs. Skaisti, lai arī līdzīgs jau redzēts Lasvegasā.

Šorīt tik labi miegs nāk, ka noguļu pat brokastis. Plānots gan bija celties ļoti laicīgi un doties uz Jumeirah mošeju. Nu labi to jau var vēl paspēt nākošajā dienā izdarīt. Lēnā garā sataisos un dodos uz veco Dubaiju skatīt vietējos tirgus. Populārākie ir zelta un garšvielu tirgi. Nokļūt tur var gan ar metro, gan ar metro un abru (neliela motorizēta koka laiva). Interesantāk, protams, otrais variants. Šajā gadījumā no zaļās līnijas metro jākāpj ārā stacijā: Al Ghubaiba, nedaudz jāpaiet uz kanāla pusi, sākumā būs prāmju piestātne, bet nedaudz vēl uz priekšu ir piestātne koka abrām. Brauciens pāri kanālam ar publisko abru maksā 1 AED (~20 centi) jāmaksā skaidrā uz laivas. Centīsies piedāvāt arī privāto transfēru vai vienkārši izbraucienus pa kanālu, bet tur jau pavisam citas cenas. Tiekot otrā pusē, tirgus ir turpat pretī piestātnei. Ieeja zeltlietu tirgū ir vēl nedaudz tālāk uz priekšu. Kopumā gan nekāds labais iespaids nepalika – tūristu slazds. Baisi uzbāzīgi tirgotāji. Jākaulējas dikti un arī tad nav pārliecības par produktu kvalitāti, tādēļ nemaz nemēģināju kaut ko pirkt. Vienreiz gan droši vien redzēt vajag, garšvielu tirgū smaržas un krāsas interesantas. Tuvumā ir arī vairāki muzeji.


Tālāk plānā apskatīt Dubai Frame, milzīgs zelta rāmis, atrodas starp veco un jauno Dubaiju. Nokļūt var ar metro, bet gabaliņš ir jāpaiet kājām līdz Zabeel Park (4.ieeja) un tad vēl cauri parkam. Ieeja parkā 5 AED (~1e) maksāt var tikai ar Nol karti. Dienas vidū parks pilnīgi tukšs, bet nu karstums arī jūtams. Rāmī iespējams uzbraukt augšā (50AED, ~11e). Šoreiz gan šo iespēju neizmantoju, lai paliek citai reizei.

Pēc tam uz viesnīcu nedaudz atvēsināties un tad jau laiks pēdējai vakara atrakcijai. Izbrauciens ar ātrlaivu un iespēja apskatīt no ūdens tādus populārus apskates objektus kā Ain Dubai (lielākais panorāmas rats pasaulē), vēl gan nav pabeigts, bet uz rudeni jau sola, ka būšot vaļā. JRB publiskā pludmale ar debesskrāpjiem fonā. Atlantis viesnīca (ekskluzīva viesnīca uz The Palm Jumeirah mākslīgās palmas salas, raksta titulbilde), Burj Al Arab (neoficāli vienīgā 7* viesnīca pasaulē). Brīžiem jāturas diez gan nopietni, lai pēc kārtējā palēciena attaptos savā vietā. Pie apskates objektiem tiek piebremzēts un var mierīgi sabildēt ko vēlas. Kopumā man patika, redzēju visu ko gribēju redzēt, un brauciens jautrs. Lēna šūpošanās man neder, tad jūras slimība klāt. Izmantoju Splash tours 90 minūšu tūri. Izdevīgāk pirkt caur Tripadvisor (~35 eiro) nevis pa tiešo pie viņiem. Vispār iespējas ūdens izklaidēm no Dubai Marina ir bezgalīgas: jahtas, ūdens motocikli, kuģīši, laivas, prāmji privāti un grupās, ar ēdināšanu vai bez, lieli un mazi, luksus un vienkārši. Katram pēc vēlmēm un iespējām.

Vakarā ejot gulēt saprotu, ka laikam jau tā Jumeirah mošeja šoreiz izpaliks. Atrodas diez gan patālu no viesnīcas līdz ar to jāizmanto vai nu taksis vai metro + taksis, lai tur nokļūtu. No 9:00 sākas reģistrācija uz tūri, kur pastāsta par ticību, par mošeju ko un kāpēc viņi dara to apmeklējot, pacienā ar kafiju un tml. Protams var arī apmeklēt citos laikos (izņemot piektdienas, tad mošeja ir slēgta nemusulmaņiem), bet man tomēr gribējās ar visu papildinformāciju, ja jau uz turieni kultos. Visiespaidīgākā mošeja gan atrodas Abu Dabi, bet diemžēl kovid dēļ šobrīd to nav tik vienkārši apmeklēt, jo ierodoties Abu Dabi ir jāievēro 10 dienu pašizolācija.

Pēdējo dienu tiek nolemts darīt neko un vienkārši atpūsties, nu gandrīz. Aizbraucu vēlreiz uz Mall of the Emirates, kaut kā labāk patika par The Dubai Mall. Iepērku dateļu končas un kādu bērnu grāmatu ko aizvest savējiem. Pēcpusdienā beidzot aizeju iečekot JRB publisko pludmali, dikti jau nu populāra, ūdens gan superīgi silts. Sagaidu skaistu saulrietu, paēdu vakariņas. Papriecājos par naksnīgo skatu uz Dubai Marina kanālu. Ļoti patīk kā tumsā debesskrāpji izskatās. Nezinu kā citos rajonos, bet šeit nekādu problēmu vienai staigāties arī pusnaktī. Tūristu daudz un viss vēl notiek. Pēc tumsas iestāšanās gan notiek savdabīgs “masāžas salonu” mārketings: dažas ietves tiek nomētātas ar kredītkartes izmēra, puspliku meiteņu bildēm. No rīta viss ir savākts.

Pēc mazas pagulēšanas ceļos, izčekojos no viesnīcas un dodos uz lidostu. Arī puspiecos no rīta takši dežurē pie viesnīcas un šoreiz izmaksā ~20 eiro līdz lidostai, jo nav lidostas piemaksas. Lidostā ļoti lēna rinda uz bagāžas nodošanu, ja būtu pārliecība par tiem kovid papīriem ietu uz self service. Pēc tam drošības kontrole un imigrācija diez gan veikli notiek. Lidojums atkal pustukšā lidmašīnā. Visbeidzot pašreizējā mītnes valsts mani laipni sagaida ar kovid testu un pašizolāciju.

Dažas piezīmes:

Pārsvarā pārvietojos ar metro. Iegādājos Nol silver card, samaksāju 56 AED (~12e) no tiem 6 AED maksa par karti pārējais tērējamais kredīts. Derīga 5 gadus. Ar to man pietika visām dienām. Minimums ir 25 AED. Ar šo karti var maksāt visos sabiedriskajos transportos un publiskajos parkos, arī vairākos veikalos un muzejos. Metro ir tikai 2 līnijas sarkanā un zaļā. Parasti vienā gala ir gold vagons – lielāks komforts un maksā dārgāk, bet otrā galā ir pink vagons, kas paredzēts sievietēm un bērniem. Protams, sievietes var braukt jebkurā vagonā, bet ja nevēlas braukt kopā ar vīriešiem, tad ir šāda iespēja. Metro ir pilnībā automatizēts, līdz ar to ja izdodas tik pašā priekšā vai beigās var papriecāties par pilsētas skatiem, jo lielākoties metro kustība notiek virszemē.

Ramadāns – lai arī tūristus šis pārāk neietekmē, tomēr šo to vajadzētu ņemt vērā. Nav atļauts publiski ēst, dzert, smēķēt un košļāt košļenes dienas laikā, bet kafejnīcas strādā un badā noteikti nav jāpaliek. Nedrīkst publiski mīlināties, bučoties un tml. Striktāk jāievēro dreskods. Šo gan man izskatījās, ka daļa tūristu ignorē un arī dāmām, kuras bija visai pieticīgi ģērbušās nekādi aizrādījumi netika izteikti, vismaz ne populārās tūristu vietās. Ik pa laikam skan lūgšanas. Var būt izmainīti darba laiki dažādām atrakcijām un iestādēm, vai vispār kaut kas nenotikt, kā, piemēram, La Perle – akrobātu šovs, kuru man būtu gribējies apmeklēt. Lētākas viesnīcas un var būt atlaides kādām izklaidēm.

Ēšana lētākā ir food courts vai ne tūristu rajonos. Dubai Marina rajonā vidējas klases restorānā 20-40 eiro no personas par otro un dzērienu. Lai tiktu pie ēdienkartes ir jāskenē QR kods. Tā kā Dubaija ir izteikti multikulturāla pilsēta, ir pieejamas autentiskas dažādu tautu virtuves. Alkohols parasti pieejams tikai viesnīcu restorānos. Populāras ir šiša terases, kur tiek pīpēta ūdenspīpe un servētas uzkodas.

Viena no populārākajām tūrēm ir izbrauciens tuksnesī. Standartā notiek apmēram tā: savāc tevi no viesnīcas, ved uz tuksnesi, kas nav ļoti tālu, tur minūtes 30-40 ar džipu nēsājās pa kāpām, papildus var pats izbraukt ar bagiju vai kvadriciklu, tas gan vairs nav standartā, bet papildus pakalpojums. Foto pauze uz kādas kāpas. Pēc tam visas tūres satiekas vakarā speciāli ierīkotā apmetnē, tur bufetes vakariņas, 5 minūtes var pavizināties ar kamieli, var tikt pie hennas tetovējuma, paskatīties uz vēderdejotājām un žonglieriem. Pēc tam ved atpakaļ uz viesnīcu. Šāda tūre vidēji maksā 40-60 eiro. Es gan šo pasākumu apzināti izlaidu, jo kārtīgs tuksnesis ir redzēts Namībijā un visticamāk paliktu slikti kratoties kāpās.

Laika apstākļi Dubaijā: silti, nedaudz karsti, karsti, ellīgi karsti. Populārākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris, kad ir vidēji 20-25 grādi. Viskarstākais ir vasarā – vidēji 40 un vairāk grādi. Maijā 30-35 grādi. Kondicionieri ir visur, kontrasts jūtams ieejot no āra telpās, bet nav tā ka būtu jāsalst nost. Uz, no metro un lai šķērsotu ielas bieži ir kondicionētas pārejas ar eskalatoriem.

Kur palikt – Dubaija ir liela un diez gan izkaisīta pilsēta bez izteikta centra. Tūristiem populārākie ir Dubai Marina,  Dubai downtown, The Palm Jumeirah tie arī dārgākie, lai gan katrā ir iespējams atrast arī ko budžetam piemērotāku. Man patika Dubai Marina, īpaši vakaros pastaigāties. Viens no retajiem rajoniem kur to var ērti darīt ar promenādi, ietvēm un tml. Ļoti ērta atrašanās vieta gan nav, tālu no lidostas un apskates objektiem. Kopumā Dubaija nav kājāmgājējiem un riteņbraucējiem draudzīga. Attālumi lieli un infrastruktūra piemērota autobraucējiem.

Vai sievietei vienai pašai ir droši ceļot uz Dubaiju? Es teiktu, ka nekādu problēmu, paturot prātā, ka tā ir musulmaņu zeme un respektējot vietējos likumus un tikumus. Es nevienā brīdī nejutos kaut kā apdraudēta. Šķiet ka arī zādzības tur nav pārāk nopietna problēma, vismaz cilvēki mierīgi atstāja savas personīgās mantas nepieskatītas gan restorānos, gan pludmalē. Simtiem sieviešu no ārzemēm tur dzīvo un mierīgi dodas ikdienas gaitās.  

Kovid, pat nezinu vai jēga daudz šo pieminēt, jo ik pa laikam viss mainās un jāseko līdzi aktuālajai informācijai. Uz doto brīdi maskas jānēsā visur – arī uz ielas un tukšā parkā. Izņēmums ir pludmale, ūdens atrakciju parki un ēdot. Medicīniskās maskas neredzēju kur varētu nopirkt mazāk par 50 gab. iepakojumā, bet tā kā šāds iepakojums aptiekā maksā 2 eiro, tad nekādu problēmu. Roku dezinfektori gan vai nu neuzkrītoši, vai vienkārši nav. Šur tur redzēju ieteikumus nēsāt gumijas cimdus. Metro drīkst sēdēt katrā otrajā vietā, tāpat arī lidostā. Daudz kur norādes par distanci. Daudz krieviski runājošu tūristu, pārsvarā tiem arī visgrūtāk veicās ar noteikumu ievērošanu gan ģērbšanās, gan kovid jomā.

Kopumā, lai arī parasti mani ne visai uzrunā pilsētas, Dubaija man patika ar visu savu mākslīgumu un lielummāniju: augtākā ēka, lielākais tirdzniecības centrs, greznākās viesnīcas, un vēl daudz kas, kas kaut par kripatiņu, bet tomēr skaitās lielākais, augstākais vai kā citādi ievērojamākais. Iespēja redzēt neticamu greznību un arhitektūras brīnumus arī tuksnesīgu vienkāršību. Pilsēta, kas nekad nebūs gatava, ceļamkrāni – gandrīz vai viena no vizītkartēm.

Šobrīd top mākslīgās salas zemeslodes formā, viesnīca, kas plāno apsteigt Singapūras slaveno viesnīcu ar infinity baseinu. Oktobrī plāno vērt vaļā Expo 2020, kas dēļ kovid izpalika pagājušo gadu. Cilvēki no visdažādākajām pasaules malām. Dzīvīga, bet ne pārapdzīvota. Par bērniem arī padomāts, dažādi ūdens atrakciju parki, tematiskie parki, rotaļu laukumi, bērnu ēdienkartes utt. Labprāt kaut kad atgrieztos, galu galā mošeja taču palika neapskatīta.

Ceļoju no 05.05.2021. līdz 10.05.2021.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *