Jāsaka godīgi vēl nesen, Taizeme nebija starp galamērķiem uz kurieni es būtu vēlējusies doties. Priekšstats bija radies, ka tā ir pārāk tūristīga un ne visai tīra valsts. Bet uzdūros latviešu pāra – Alises un Mārtiņa video par to kā viņiem gāja Taizemē, konkrētāk Koh Phangan, un izskatījās diez gan forši. Dzimšanas diena tuvojās un labāku dāvanu par ceļojumu es pat iedomāties nevarētu. Lai neblandītos viena pa pasauli, kompāniju sastādīja māsa. Pozitīvi, ka Latvijas pilsoņiem vairs nav nepieciešama vīza ieceļošanai valstī (bez vīzas Taizemē drīkst uzturēties līdz 30 dienām). Vasara gan Taizemē ir lietus sezona, bet ne visur. Siāmas līča salās: Koh Samui, Koh Phangan un Koh Tao sezonas atšķiras un lietus sezona ilgst no septembra līdz novembrim. Tā kā nav jēga dzīties tādu gaisa gabalu, lai mērcētos lietū, lai arī tropiskā, izvēlamies vienu no iepriekšminētajām salām. Un šķiet ar Koh Phangan trāpījām desmitniekā, ne par lielu ne par mazu. Jāsaka gan, ka jūnijs arī tur ir absolūta nesezona, pludmales tukšas, naktsmītnes lētas. Vienīgi vakaros ātri paliek tumšs un likās, ka pludmales kafejnīcās varēja būt nedaudz vairāk dzīvības. Vēl jāpiemin, ka Koh Phangan sala vairāk zināma ar Full moon party, kas notiek vienreiz mēnesī un tad tajā nedēļā salā sarodas ballētāji, pulcējas gan viņi salas dienvidos, jo lielā ballēšanās notiek tur kur Haad Rin. Mums gan tas nav aktuāli, kā arī ceļojuma datumi veiksmīgi apgājuši šo pasākumu.

Bet nu par visu pēc kārtas. Lidojums uz Bangkoku tika iegādāts aptuveni mēnesi pirms paredzētā ceļojuma, opcijas tobrīd bija dažādas uz mūsu datumiem, sākot ar aptuveni 470e par lidojumu ar gariem savienojumiem vai ne tām populārākajām aviokompānijām. Mūsu izvēle krita uz Turkish Airlines maksājot 528e par lidojumu turp atpakaļ uz Bangkoku. Pirkšanas brīdī bija labi savienojuma laiki un bija lasītas labas atsauksmes par viņu servisu lidojuma laikā. Nedēļas 2 pēc biļešu iegādes gan diemžēl sākās kaut kādas izmaiņas Rīga – Stambula reisos un rezultātā atpakaļ ceļā no 3 stundām Stambulā tikām pie 10.

Tālāk lai tiktu uz pašu Koh Phangan ir dažādas opcijas. Lētākā ir nakts autobuss uz Surat Thani pilsētu un tad tālāk prāmis uz salu. Pēc tam tas pats tikai ar guļamvilcienu vai vietējo lidojumu līdz Surat Thani plus prāmis. Ātrākā un dārgākā opcija ir lidot uz blakus esošo Koh Samui salu un tad prāmis uz Koh Phangan. Mēs izvēlējāmies kaut ko pa vidu: lidot uz Surat Thani un tad kuģot. Nopirkt iespējams atsevišķi lidojumu un prāmi ar transfēra busu uz piestātni vai arī tiek piedāvātas paketes kur viss kopā. Šeit var paskatīties kā tas izskatās, kā arī nopirkt:  https://12go.asia/en Mēs pirkām atsevišķi lidojumu uz Surat Thani ar Nok Air aviokompāniju, tā kā vēl papildus vajadzēja nododamo bagāžu, tad šāda biļete vienam cilvēkam, vienā virzienā izmaksāja 35e, prāmja biļeti pirkām uz vietas Surat Thani lidostā. Atpakaļ ceļam nopirku uzreiz prāmi un lidojumu, lai gan nesezonā var pārāk neiespringt ar laicīgi pirkšanu, jo vismaz prāmim cena nemainās un cilvēku nav tik daudz, lai biļešu pietrūktu. Vēl norezervēju viesnīcas pirmajām naktīm un ar to arī plānošana beidzās, šoreiz gribējās tā mierīgi, bez dzīšanās no vienas must see vietas uz otru.

Lidojums uz Bangkoku norit bez aizķeršanās. Pēc tam kad esam tikušas cauri imigrācijai un saņēmušas bagāžu, pirmais uzdevums ir samainīt naudu un tikt pie vietējās SIM kartes, visizdevīgāk, protams, to būtu darīt pilsētā, bet nogurums, laika patēriņš un karstums liek nosvērties par labu lidostai, kur to visu ātri un pa ceļam var izdarīt (valūtas kurss labāks ir kantoros, kas pāris stāvus zemāk, blakus Airport Rail Link). Ar to pašu lidostas vilcienu arī dodamies uz centru, tālāk pārsēžamies uz skytrain (kaut kas līdzīgs metro tikai brauc nevis pa pazemi, bet pa tādu kā tiltu virs ielas līmeņa). Bangkokā ar viesnīcu šikojam un paliekam Eastin Grand Hotel, samaksājot 110e par nakti tiekam pie numuriņa ar lielisku skatu uz pilsētu, brokastīm un iespējas apmeklēt jumta baseinu (kurš gan gluži uz jumta neatradās).

Kad esam nedaudz atguvušās un vismaz viena no mums iemēģinājusi baseinu, esam gatavas doties kaut nedaudz iepazīt pilsētu. Sākam ar Lumpini park, tur var pavērot kā daudzi desmiti vietējo +30 grādos nodarbojas ar aerobiku vai ko tml., mūsu mērķis gan ir redzēt lielās ķirzakas (monitor lizards), tās turpat ūdenī un tuvumā tam brīvi dzīvojās.

Tālāk dodamies uz Chinatown palūkot kā tad izskatās tie slavenie nakts tirgi. Pa ceļam redzam zelta budas templi un lielos vārtus. Pagaršojam visādus vietējos labumus, tai skaitā insektus un durianu, jāsaka insekti mums labāk patika, lai gan durians man personīgi ar nelikās tik slikts, tikai tā sīpolu pēcgarša. Māsai gan, nu jau no vārda “durians” šķērmi sametas.

Vēl gribējām paskatīt karaļa pili un pilsētu no upes, bet diemžēl bija jau pārāk vēls un lielās laivas vairs nekursēja. Līdz ar to pēdējā vakara atrakcija tuk tuk veidā un esam atpakaļ viesnīcā.

No rīta cenšamies celties laicīgi, paēdam brokastis un dodamies uz lidostu – to kas vairāk vietējiem lidojumiem paredzēta (Don Mueang airport), līdz viņai diemžēl neiet nekāds sliežu sabiedriskais transports, tādēļ braucam ar skytrain līdz gala pieturai Mochit un no turienes pa 30 bātiem ar autobusu A1 vai A2 var tikt līdz lidostai.

Mūsu Nok Air tādas skaistas lidmašīnas un stundas lidojumā pat mini ūdens pudeli iedeva. Esam laicīgi ielidojušas Surat Thani un paspējam nopirkt biļetes uz Lomprayah firmas prāmi, transfēra buss aizvizina uz piestātni tur kādu laiciņu jāpagarlaikojas, kad pienāk prāmis sākas pamatīgs lietus gāziens, bet kamēr tiekam pie iekāpšanas lietus pierimst un tikko iegādātie lietusmēteļi nenoder. Līdz ar pasakainu saulrietu ierodamies Koh Phangan. Sākumā turpat pie piestātnes 7 eleven veikaliņā iepērkam ūdeni un vēl kaut ko neatceros gan vairs ko. Pēc tam dodamies meklēt taksi uz mūsu rezervēto Haad Salad Resort, ar takšiem uz salas ir bēdīgi, jo dārgi. Saucās viņi Songthaew, realitātē tas ir pikaps ar piekabē ierīkotu sēdēšanu. Jo vairāk braucēju jo izdevīgāk, bet kamēr mēs bijām veikalā tikmēr visi tūristi no prāmja jau bija aizbraukuši kur nu viņiem vajag, tad nu atlika mums maksāt par ekskluzīvu braucienu divatā, tā kā īsti cenas nezinājām tad protams vēl pārmaksājām un par 13km braucienu šķīrāmies no ~18 eiro.

Pirmās 3 naktis dzīvojāmies budžeta būdiņā tuvumā Haad Salad pludmalei, maksājot 15e pa nakti. Neko pārāk sliktu nevar teikt, ļoti jauki īpašnieki un laba atrašanās vieta. Diemžēl pa naktīm mūs tur kaut kas sakoda, laikam jau blusas un tajā karstumā bez kondicioniera tomēr dzīve pagrūta.

Nākamajā dienā ejam ievērtēt pludmali, pa dienu ir bēgums un lai tiktu līdz peldamam dziļumam gabaliņu jāpaietas, labāk to darīt ar ūdens kurpēm. Nedaudz pasauļojamies, bet ātri saprotam, ka jāiet iegādāties kādu stiprāku saules krēmu. Turpat pludmalē iespējams tikt arī pie masāžas, ko mēs, protams, izmēģinām, īsti gan sajūsmā nebijām, tādēļ turpmākās dienas gājām šādām vietām garām. Paēdam pusdienas un tad uz būdiņu darbināt ventilatorus. Pēc laiskošanās dodamies izpētīt vietējās bodītes un ejam pastaigā (rāpjamies pāri kalnam) uz blakus pludmali (Haad Yao), tur tiekam pie vakariņām jūras krastā. Pēc tam vēl nedaudz pastaigājam pa pludmali, bet tā kā ir jau tumšs neko daudz redzēt nevar, ejot prom dzirdam, ka kaut kur skan mūzika, izrādās picērija ielas malā ir diez gan labi apmeklēta un var paklausīties dzīvo mūziku. Aizķeramies mēs ar uz kādu brīdi tur un tad jau laiks doties atpakaļ pāri kalniņam uz mūsu naktsmītni.

No rīta pamodos diez gan agri un nolēmu aizstaigāt līdz pludmalei, jāsaka diez gan neomulīgi, jo padaudz klaiņojošu suņu un visi grib nākt iepazīties un sanākuši sāk skaidrot attiecības, par laimi savā starpā. Dienas laikā viņus tā nemana, jo pārsvarā guļ kādā ēnā un īpaši uz garāmgājējiem nereaģē. Pa dienu neko īpašu nedaram, bet vakarpusē dodamies uz tirgu salas lielākajā pilsētā Thongsala, notiek tas reizi nedēļā – sestdienās. Šoreiz transportu sarunājām caur viesnīcu un izmaksāja apmēram 6 eiro par abām. Šis arī bija lētākais brauciens. Vidēji cena bija 5-6 eiro vienam par 10-15km braucienu. Lai gan sākumā protams tiek sauktas cenas vismaz x 2 un ir jākaulējas. Uz pilsētu esam atbraukušas tik laicīgi, ka nemaz nav skaidrs kur tad tas tirgus būs, bet nu lēnā garā izstaigājam pilsētiņu, iepērkam augļus un beigās atrodam arī tirgu, kas turpat pie piestātnes vien ir, neko daudz gan nepērkam, bet saldējumu turpat krastmalā apēdam.

Šodien pārvācamies uz citu apmešanās vietu: Shiralea Backpackers Resort, šeit mums arī sava mājiņa, tikai plašāk, 2 lielās gultas un kondicionieris, maksājām ~25e pa nakti.

No iepriekšejā resorta vēl dabūjam dāvanā mango, ūdeni un bezmaksas transfēru, negaidīti, bet patīkami. Pirmais ko daram izmantojam dušu un priecājamies, ka iespējams pat matus izžāvēt nesvīstot. Protams prieks ir tikai tik ilgi kamēr atrodamies telpās. Pēc tam ejam uz pludmali vakariņās, šoreiz gan abas dabūjam ēdienus ar kaut kādiem specifiskas garšas zaļumiem. Nu neko, mēģināsim laimi picērijā, kur jau iepriekš pabijām. Lai arī viss pasūtītais bija garšīgs vairs tur neatgriezāmies, jo šoreiz mūs pie maksāšanas mēģināja apkrāpt, rēķins bija 460 bāti, devām 1000, atlikumā saņēmām 40 un tika apgalvots, ka mēs iedevām tikai 500 naudiņas, tā ka ja gadās būt tur tad labāk dodiet precīzu naudu.

No rīta pirmais uzdevums nodot drēbes mazgāt, recepcijā noskaidroju, ka to var izdarīt turpat netālu no resorta, ceļa malā esošā “iestādē’’ turpat var arī izīrēt motorollerus. Patiesībā ļoti šaubījos vai vajag īrēt, salasījusies biju šausmu stāstus, par avārijām, ceļiem un satiksmi, pirms tam nekad ar tādu nebiju braukusi. Avārijas par laimi nevienu neredzēju, satiksme ar bija ok, jo sala neliela un braucēju nebija daudz, bet ceļi gan ar stāviem kalniem, asiem līkumiem, segums ar kā nu kurā vietā, ak jā un braukšana notiek pa mums neierasto pusi. Diemžēl citas pārvietošanās opcijas bija tikai songthaew, bet tie bija dārgi un ne vienmēr dabūjami. Tad nu sadūšojos un noīrēju to rolleri, īpašnieks bija ļoti lādzīgs onka un visu kārtīgi parādīja un lika patrenēties turpat. Pirmās domas gan man bija, ārprāts, tas aparāts taču ir tik smags un tas gāzes rokturis gan jūtīgs, bet pēc pāris apļiem, jau: wow cik forši, patīkams vējiņš, un nav jau nemaz tik sarežģīta tā braukšana. Bet nu vest kādu tomēr neriskēju, tādēļ māsai nācās īrēt savu rolleri. Tā kā viņai ar nebija pieredzes ar tādu braucamo, tad pēc pirmā apļa dzirdēju aptuveni ko šādu: “trakā, kur tu mani esi ievilkusi, nekur es ar šito nebraukšu”, bet pēc kāda piektā: “Baigi forši, laižam pabraukāties” Maksāja šis prieks 200 bāti pa dienu, ja īrē vairāk par vienu dienu vai 250 ja uz vienu dienu. Nepatīkamākais šajā visā ir, ka pase jāatstāj kā depozīts. Tādēļ nevajadzētu iet gluži uz dullo pie pirmajiem kas izīrē, jo izīrētāju ir daudz un diemžēl daļa, ne tie godīgākie. Labāk pameklēt atsauksmes, vai vismaz savā viesnīcā apjautāties, jo daudzas viesnīcas arī pašas izīrē motorollerus. Mūsējo rekomendēja resorta darbinieki gan arī sanāca parunāt ar viesiem, kuri bija tur īrējuši un viss bija ok. Mums arī viss bija ok gan ar braukšanu, gan ar īres kantori, bet tik un tā citiem iesācējiem ieteiktu apdomāt vai vajag, jo gadīties var visādi.

Izbraukājāmies un tad jau neko īpašu ar vairs nedarījām, māsa pasauļojās pie baseina, es jau tāpat biju apdegusi, tādēļ speciāla sauļošanās vairs nebija nepieciešama. Vakariņas pludmalē, pļāpu vakars pie baseina un diena galā.

No rīta ielejam degvielu (pārsvarā tā tirgojās litra pudelēs uz katra stūra pa 40-50 bātiem, bet bija arī benzīntanki šur tur manāmi) pēc tam laižam uz pilsētu. Tur sapērkamies augļus un līdz ar lietu esam atpakaļ bungalo. Kādu stundu kārtīgi gāž, bet pēc tam atkal saulīte. Dodamies snorkelēt uz Mae Haad, tur gan vējains un palieli viļņi, tādēļ redzamība nav pārāk laba. Pēc tam kārtējās vakariņas pludmalē, tik forši ēst jūras veltes, kad ūdens gandrīz vai pie kājām skalojās, kopējai atmosfērai vēl mūzika, dažādas svecītes, lampiņas, gaismiņu virtenes un tml.

Šorīt pieceļamies tā vēlāk, lai gan jāsaka mēs katru rītu cēlāmies ap 10:00 līdz 11:00 un arī gulēt gājām pavēlu, tādēļ laika zonu atšķirībai nemaz līdz galam nepielāgojāmies. Šodien plānā Phaeng ūdenskritums, diemžēl ūdens tur bija izbeidzies, bet vismaz džungļu taka bija uz vietas. Pēdējais laiks sākt pa to iet ir 16:00, lai līdz tumsai var paspēt iziet. Un noteikti jānodrošinās ar dzeramo ūdeni. Skats no Dom Sila viewpoint iespaidīgs un tā dēļ noteikti bija vērts svīst un iet taku.

Izgājušas taku, vēl pavizanamies ar rolleriem pa salu, iebraucam 7eleven ūdens krājumus papildināt un atpakaļ resortā esam jau tumsā. Pavēlāk vakarā sēžam savā foršajā terasītē un pļāpājam līdz vienā brīdī pa šupuļtīklu sāk rāpot lielizmēra zirneklis, par laimi bailīgs un ātri aizdodas prom. Mēs gan cenšamies nebūt bailīgas un paliekam turpat. Pēc brītiņa gan māsa izlec no šūpuļtīkla un parauj mani ar prom no vietas kur stāvēju, un tad es arī pamanīju, ka no jumta karājas čūska, tieši tur kur mēs pirmīt atradāmies. Ar to arī mūsu pasēdēšanas uz terases beidzās.

Nākamajā dienā vēl pabraukājam apkārt un cenšamies iztērēt pēdējo benzīnu, kopā škiet ielējām kādus 3 litrus ar ko mums pietika un vēl pāri palika visām dienām. Motorollerus nododam, bez aizķeršanās, par laimi apskādējušas gan ar neko nebijām. Saņemamies vēlreiz uz vietējām masāžām citā vietā un šoreiz bija izcili, tik žēl, ka visas iepriekšējās dienas staigājām garām un nepamēģinājām, dēļ pirmās sliktās pieredzes.


Pēdējās vakariņas pludmalē, sapakojam mantas un cenšamies aiziet laicīgi gulēt. Brīdī kad esam jau gultās, dzirdam, ka kāds uzskrien uz mūsu terases, paskrāpējas gar durvīm un nočabina jumtu. Kas tas bija nav ne jausmas, bet sabīties paspējām.

No rīta 7:20 mums ir prāmis uz Surat thani, precīzāk katamarāns, kurš piestātnē pamatīgi šūpojas, par laimi uzsākot kustību situācija kļūst labāka.

Buss uz lidostu mums iekļauts cenā un tur nonākam laicīgi, tā kā lidojums kavējas, tad paspējam vēl pagarlaikoties nelielajā Surat Thani lidostā. Pēc stundas lidojuma esam Bangkokā, tālāk autobuss, skytrain un esam viesnīcā. Šoreiz paliekam viesnīcā: The Continent Bangkok by Compass, šoreiz skats pa logu vēl labāks.

Atrašanās vieta arī laba. Lai gan kopumā vienīca, kas mums bija pirmajai naktij tomēr patika labāk. Vakarā aizejam uz turpat esošo iepirkšanās centru Terminal21, cenas gan mūs ne visai iepriecina.

No rīta nākas stāvēt rindā uz viesnīcas brokastīm un arī pie galdiņa pavadāmais laiks tiek limitēts, kas likās nedaudz dīvaini, bet nu ok, tāpat jau neplānojām tur pavadīt vairāk kā nepieciešams ēšanai. Pēc tam dodamies izmēģināt laimi šopingā uz MBK iepirkšanās centru. Es gan drīzāk to sauktu par tirgu iekštelpās un piedāvājums visur škiet līdzīgi raibs un spīdīgs un arī ne gluži par kapeikām, vai arī mēs vienkārši nemākam kaulēties.Vēl paspējam paēst pusdienas/vakariņas un laiks doties pēc koferiem un uz lidostu. Pēc koferiem braucam ar tuk tuku un iesprūstam sastrēgumā, ilgi nē bet tomēr laiks iet. Pēc tam viena metro pietura līdz lidostas vilcienam un tur diemžēl pirmajā vilcienā mums nemaz neizdodas iespiesties. Kad beidzot esam lidostā ir palikusi stunda ar dažām minūtēm līdz izlidošanai, paspējam pēdējā brīdī nodot koferus un skrienam uz drošības kontroli, tur par laimi viss ok un ātri tiekam cauri. Diemžēl imigrācijā vairs nav tik ok, rindas pamatīgas un kustība lēna, kad beidzot tiekam tai cauri mums ir tieši 8 minūtes, lai atrastu un aizskrietu līdz izlidošanas vārtiem. Pusceļā mūs jau sagaida darbiniece ar plakātu Last call un reisa datiem, un tālāk skrienam kopā. Yes, paspējām un minūti pirms vārtu slēgšanas iekāpjam lidmašīnā. Mācība gūta: uz lidostu jātaisās laicīgāk. Tālāk jau viss mierīgi – vīna glāze, pāris filmas un agri no rīta esam Stambulā. Tur mums ir 10 stundu gaidīšana, no kurām pāris stundas izmantojam Turkish Airlines piedāvātajai eksursijai pa Stambulu. Pārējo laiku pavadām lidostā testējot bezmaksas lukumu un cenšoties pieslēgties internetam pēc tam vēl 3 stundas lidmašīnā un esam Rīgā. Kopumā šoreiz izdevās apvienot laisku atpūtu ar jauniem iespaidiem un iegūt enerģijas lādiņu turpmākajai ikdienai.

Ceļojām no 18.06.2019. līdz 30.06.2019.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *