Kad ziema ir jau apnikusi un ļoti gribas siltu saulīti, tad atliek vien doties tur, kur tā ir.  Diemžēl dažādu apstākļu dēļ visai ģimenei kopā nesanāk doties pasildīties tāpēc atkal ceļoju es ar jaunāko meitu. Galamērķi šoreiz nebija grūti izvēlēties, to noteica cenās pieejams lidojums uz Eiropas ietvaros siltāko vietu, un iespēja uz vietas ne tikai gulēt pie baseina, bet arī aktīvāk atpūsties.

9. marta vakarā beidzot nolaižamies Tenerifes dienvidu lidostā  (pērkot lidojumus sapinos meistarībā un nepamanīju mazos burtiņus, ka lidojums turp ir ar piestāšanu Madeirā, līdz ar to lidmašīnā pavadāmais laiks 4,5h vietā sanāca 6,5h). Nododamās bagāžas mums nav tādēļ dodamies uzreiz pēc iepriekš rezervētā auto. Kanāriju salās īrēt auto ir diez gan izdevīgi īpaši no vietējām autonomām, jo parasti cenā ir jau iekļautas visas apdrošināšanas, otrs vadītājs un autokrēsliņš bērnam, kā arī netiek ieturēts depozīts.  Labāk gan rezervēt pirms tam internetā, jo uz vietas dažiem kantoriem ir cits cenrādis. Populārākais ir Cicar, nedaudz dārgāks par pārējiem, bet automašīnas viņiem ir jaunas. Lidostā ieraugot rindu pie Cicar lodziņa (~50 cilvēki) nopriecājos, ka tomēr neizvēlējos viņus, labāk tad tomēr braucu ar vecāku auto, nekā pēc nogurdinoša lidojuma ar mazu bērnu vēl nez cik ilgi rindā jāgaida. Turpat blakus ir arī mans izvēlētais AutoReisen un priekšā tikai  3 cilvēki. Rezervēju Seat Ibiza vai līdzīgu, dabūju līdzīgu (ne pirmā svaiguma Citröen C-Elysee) par 6 dienām samaksājot 96 eiro. Sūdzēties gan nav iemesla, viss darbojās kā nākas, no aprīkojuma nekas netrūka un visos kalnos un kalniņos uzrāpās bez problēmām. Pa ceļam uz viesnīcu ieleju degvielu pilnu bāku, bija atlikusi ¼  un ar tādu pašu tilpumu bākā auto ir jāatgriež. Vairāk nedēļas laikā uzpildīties nevajadzēja, līdz ar to degviela mūsu ceļojumam izmaksāja 37e, ņemot vērā, ka neuzpildījos vienā no lētākajiem DUS, bet tajā kurš gadījās pa ceļam. Vēlāk braukājot pa salu redzēju, ka degvielas cenas ir aptuveni 0,90e līdz 1,10e litrā. Vēl atliek iepirkt ūdeni un pārtiku un var doties uz viesnīcu. Dzīvošanu izvēlējos dienvidu pusē, jo esot siltāks, jāsaka, dārgāks un tūristīgāks arī. Dzīvojām apartamentu viesnīcā: Blue Sea Callao Garden, maksājot 55e par nakti ar brokastīm. Viesnīca atrodas nedaudz nostāk no populārākajiem tūristu rajoniem, bet kājāmejamā attālumā līdz vulkānisko smilšu pludmalei un restorāniem. Numuriņš plašs ar terasi un virtuvi, brokastīs izvēle laba un baseiniem ar nav ne vainas. Citiem gan laikam nerekomendēšu dēļ lielizmēra pamatiedzīvotājiem (prusakiem) virtuves skapīšos un mēbelēm kas ne visai turās kopā.

Nākošajā dienā nekas ieplānots nav, atpūta un aklimatizēšanās siltajam laikam. Aizejam līdz pludmalei, viļņi palieli un meita īpaši sajūsmā nav par melnajām smiltīm, līdz ar to plunčāšanās okeānā izpaliek.

Pēc tam iemēģinām viesnīcas baseinus, paguļam dienvidu (abas) un vakarā ejam ēst uz Nebula Restaurant –  garšīga baltā zivs, lai gan spēcīgāku garšvielu cienītājiem vairāk ietu pie sirds kā mums.

No rīta paēdam brokastis un dodamies ceļā, pēc vairāk kā stundas brauciena esam Loro parkā, stāvvieta maksā 4e, ieeja parkā pieaugušajiem 37e, bērniem līdz 6 gadiem par brīvu. Apmeklējām gandrīz visus šovus, izstaigājāmies, uzēdām, meita paspēlējās bērnu laukumiņā un gandrīz vakars jau klāt. Cilvēku parkā  diez gan daudz, pieņemu, ka Lieldienās vai augustā varētu būt gana nopietna drūzmēšanās.

Nākošajā dienā dodamies ~100km uz ziemeļiem, sākumā piestājam pie gaišo smilšu pludmales Playa De Las Teresitas. Ļoti jauka pludmale, smiltiņas mīkstas, ūdens dzidrs, aizsargāta no lieliem viļņiem, plaša. Ideāli piemērota mazākiem bērniem un, protams, visiem pārējiem arī. Paplunčājamies apēdam pa saldējumam un dodamies tālāk.

Parque Rural de Anaga ir interesanti braukt cauri mākoņiem un lauru koku alejām. Staigāšanai izvēlējos taku Sendero de Los Sentidos –  diez gan īsa taka, sadalīta 3 daļās, pirmā visvieglākā un īsākā(0,34 km) izbraucama arī ar ratiem. Mēs gājām 3. garāko variantu, kas tāpat ir tikai 1,27 km sākumā kāpiens lejā, pēc tam augšā. Pēcpusdienā cilvēku gandrīz vairs nav, sanāca ļoti jauka pastaiga caur lauru mežu. Atpakaļceļā iebraucam vēl veikalā papildināt ūdens krājumus un turpat blakus kafejnīcā paēst un esam atpakaļ viesnīcā. Sākotnēji bija doma pamatā gatavot pašai, bet pa dienu parasti bijām kaut kur prom un vakarā vairs īsti negribējās ņemties ar to visu. Pāris reizes gan gatavoju, jo produktus pirmajā vakarā biju iepirkusi, bet pēc tam, kad pamanīju milzu prusaku, gan metu līkumu virtuvei. Palasot vairāk tieši sliktās atsauksmes par viesnīcu, sapratu ka ne man vienīgajai tādi “kaimiņi” un mainīt numuriņu nav vērts.

Šodien plānā Aqualand, biļetes pirku internetā 27e man un 12e meitai. Stāvvieta, ne visai liela, par brīvu. Skapītis 5e.  Ja ir lielāki bērni tad jādodas uz Siam akvaparku, bet  tikko trīsgadniecei, tur nebūtu vairāk ko darīt kā šeit, tāpēc nav vērts maksāt vairāk. Pēc dažām stundām meita joprojām sajūsmā, mammai jau drusciņ apnikums bradāt no viena slidkalniņa uz nākošo. Vēl pēc kāda brītiņa tomēr taisāmies prom, jo saule sāk justies uz ādas un arī nedaudz vējš saldē meitu. Nevarētu teikt, ka viņai tas traucē, bet man ne visai patīk viņas drebināšanās un zilganās lūpas.

Pusdienlaiku meita paguļ viesnīcā, es tikmēr padaru neko. Vakarā dodamies ēst uz El Delfin restorānu okeāna krastā. Milzīga jūras velšu porcija maksāja 16e. Meitai gan vairāk par ēšanu interesē skats pa logu, un ir jau arī interesanti vērot okeānu un saulrietu.

Nākošajā rītā ceļamies un taisāmies, lai laicīgi būtu Monkey park un esam arī tieši uz atvēršanu. Šajā parkā paši var barot mērkaķus, bet uz pusdienlaiku viņi ir jau pārēdušies, jo barot gribētāju netrūkst. Tāpēc varat iedomāties manas izjūtas, kad pie ieejas secināju, ka esmu aizmirsusi maku viesnīcā. Neko darīt, dusmodamās uz sevi, braucu vien pakaļ. Vairāk kā stunda pazaudēta, bet beidzot ar dārzeņu kastīti rokās esam parkā. Ieeja man 10e, trīsgadniecei par brīvu. Dārzeņu kastīte 3e. Izrādās, lai arī mērkaķi tur ir daudz un dažādi, barot var tikai dažus, bet lai visiem tiktu barošanas prieks, ir dikti daudz izsalkušu jūrascūciņu.

Parks nav pārāk liels un 2 stundās esam visu izstaigājušas. Tālāk plānā šopings lielveikalā, plāns gan izgāzās. Uz lielveikalu aizbraucām, bet līdz šopingam netiku, jo meitai bija citas domas šajā sakarā. Šeit uz katra stūra ir visādi braucamie, lidojamie un tml., kuri darbojas ar monētu palīdzību. Līdz ar to kāpēc gan jāiet ar mammu skatīties kaut kādas garlaicīgas drēbes, kurpes vai kas cits, ja var kāpelēt iekšā ārā, skriet no viena uz citu, izmēģināt visādus kloķus un ko tik vēl ne. Labi ka vēl nezin, kas notiek, kad naudiņa tiek iemesta. Ja uz veikaliem meitu pierunāt neizdodas tad vismaz uzēst garšīgas pankūkas ir ar mieru, tās turpat vien ir un dabūjamas ar dažādiem pildījumiem gan sāļiem, gan saldiem. Meitai uznāk pusdienlaika miegs, tad nu lai nebūtu jāsēž tikmēr viesnīcā, nolemju aizbraukt uz Masca ciematu, pats ciemats nekas pārāk ievērības cienīgs nav, dažas mājas kalnos, bet ceļš uz to un apkārtējie skati, gan ir ievērības cienīgi. Ja gribas izmēģināt kā ir braukt pa īstu serpentīnu, tad šis būs īstais.

Pienākusi pēdējā ceļojuma diena. Lidojums mums ir tikai 17:30, tādēļ nesteidzīgi pabrokastojam, sakrāmēju somas un ap plkst. 11 dodamies prom no viesnīcas. Laiks mums vēl ir diez gan daudz, tādēļ braucam uz Teides nacionālo parku, piestājam skatu laukumos un pastaigājam pa dažiem taku sākumiem.  Līdz pašam Teides vulkānam gan nebraucām, tikai pa gabalu apbrīnojām, bet tāpat grūti aptvert cik milzīgu teritoriju spēj viens tāds vulkāns aprakt.

Kad pulkstenis sāk brīdināt, ka laiks posties prom atceros, ka nav nekas priekš mājiniekiem sagādāts, tāpēc vēl ātrs ieskrējiens veikalā un prom uz lidostu. Pie auto nodošanas vienīgais jautājums ir, vai degviela ir tikpat cik paņemot un viss, pat nepaskatījās neko. Lidojums mums ar TuiFly aviokompāniju un izrādās no Tenerifes lidojot visiem ir jāčekojas uz vietas lidostā. Tā kā viņiem vienlaicīgi ir 2 reisi no Tenerifes uz Beļģiju (uz dažādām lidostām), tad rindas uz iečekošanos ir iespaidīgas. Man paveicas, jo cilvēki ar bērniem tiek aizsūtīti uz atsevišķu rindu, pārāk daudz tādu nebija, līdz ar to ātri tikām cauri. Reiss gan tāpat nedaudz kavējās, jo tika sagaidīti visi lidot gribētāji. Ceļojām ar vienu mazo koferi un palielāku mugursomu, pie iečekošanās piedāvāja nodot rokas bagāžu, ko es arī izmantoju, nododot lielo mugursomu, lai vieglāk pa lidostu un tur tāpat tikai drēbes, ak jā, un vēl uzkodas meitai priekš lidmašīnas, par kurām es, protams, atcerējos, kad jau bija laiks kāpt lidmašīnā. Bet nu lidojums nebija tik garš un kaut ko jau lidmašīnā ar varēja nopirkt. Otrreiz gan nožēlot somas nodošanu nācās, gaidot pie lentas minūtes 40.

Kopumā laiks paskrēja nemanot. Laika apstākļi mūs lutināja, šķiet, ka labāki nemaz nav iespējami. Dienvidu pusē, kur mēs bijām apmetušās, pa dienu +25 un visu laiku saulīte, arī ziemeļu pusē tajās dienās, kad tur bijām laiks bija saulains un silts, lai gan pirms tam lasīju, ka tur pārsvarā tomēr esot lietains un apmācies. Tenerife ir ideāli piemērota atpūtai ar bērniem gan lielākiem gan mazākiem, iespējas visdažādākās no luksusa viesnīcām okeāna krastā ar visu iekļautu līdz kotedžai kalnos. Ja negribās, nav obligāti pašiem jānomā auto un jāplāno visu. Sabiedriskais transports kursē regulāri un ir pieejams, kā arī iespējamas organizētās ekskursijas grupās, privāti un kā vien sirds kāro, un maciņš pieļauj. Bez bērniem droši vien vismaz vienreiz ir jāaizbrauc, redzēt un darīt tur ir ko, daba ir skaista, jūras veltes un izklaides pieejamas.

Ceļojām no 9.03.2019. līdz 15.03.2019.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *