Sākotnēji bija iegādāts un izplānots ceļojums uz Gvadalupi, bet mēnesi pirms paredzētās izlidošanas aviokompānija  lidojumu atcēla un mēs tikām pie jauna galamērķa. Par laimi bija iegādāta Swedbank ceļojumu apdrošināšana līdz ar to nekādi lieli zaudējumi šajā sakarā neradās. Šoreiz ceļotāji bijām es, mana jaunākā meita(2.5g) un māsa, tādēļ izvēlēties jauno galamērķi nebija nemaz tik viegli, jo man tā kā gribējās kaut ko eksotiskāku un siltāku, bet ar mazu bērnu civilizācija un ne pārāk krasa klimata maiņa tomēr pirmajā vietā. Biju iepriekš jau lasījusi dažus labus aprakstus par ASV rietumiem un kā galamērķis tālākā nākotnē kaut kur prātā stāvēja, bet izrādījās, ka būs labs arī tuvākai nākotnei. Man parasti patīk visu kārtīgi saplānot, lai uz vietas nav tam jātērē laiks un man vienkārši patīk plānošanas process, šī reize nebija izņēmums. Tas gan no vienas puses nedaudz iegrieza, jo biju pārcentusies un grafiks bija visai saspringts, bet mainīt vairs neko nevarēja, jo viesnīcas rezervētas un pēdējā brīdī vairs nebija atceļamas. Bet nu vismaz ir priekšstats par visām apmeklētajām vietām un atgriežoties zinu kam gribētu veltīt laika, bet ko varētu arī izlaist.

Lidojums vajadzīgajos datumos vislētākais sanāca no Frankfurtes – 360e vienam ar iekļautu nododamo bagāžu. Lidojuma kombinācija FRA-PHL-LAS un atpakaļ SFO –DFW-FRA. Pirmais lidojums ilga 9 stundas, nedaudz grūtāk bija, jo gandrīz visu laiku bija jābūt piesprādzētiem un neko daudz meitai izkustēties nesanāca, bet tā kā līdzi bija sagatavotas dažādas izklaides un našķi (jo mazāki, jo labāk, piemēram, rozīnes vai žāvētas dzērvenes Tik Tak izmēra kastītē ir labs variants, kamēr pa vienai ēd paiet laiciņš) iztikām bez lieliem kašķiem. Filadelfijā kamēr tikām cauri imigrācijai un pārējām procedūrām pagāja 2 stundas, rindas lielas un ātri nekas nenotika. Šis arī bija grūtākais visa ceļojuma laikā ar mazu bērnu, jo nosēdējusies lidmašīnā viņa noteikti nebija ar mieru smuki stāvēt n-tajās rindās. Bet nu tikām galā arī ar šo un ieraugot lidostas spēļu laukumiņu bijām pārlaimīgas abas. Šeit starp reisiem mums bija 7 stundas un plānā aizbraukt līdz centram pastaigāties, bet 2 stundas jau bija pagājušas un 2 stundas pirms nākošā reisa vajadzētu būt atpakaļ lidostā. Reāli palika 3 stundas un tika izlemts par labu turpat esošajam spēļu laukumiņam. Nākošais lidojums ilga 5 stundas, meita visu ceļu nogulēja un arī nolaižoties Lasvegasā vairs nebija nekādas kavēšanās uzreiz varējām doties uz Alamo autoīres kantori. Automašīnu rezervēju caur starpniekiem netflights.com, tā bija lētāk nekā pa tiešo. 9 dienas SUV klases auto ar iekļautu apdrošināšanu maksāja 350e, uz vietas gan vēl piemaksāju par autokrēsliņu un pierunāja mani paņemt arī roadside assistance. Auto izvēle netika dota, tajā brīdī viens tur stāvēja to pašu arī mums piedāvāja, bet mums nebija pretenziju auto bija 2018. gada septiņvietīgs Dodge Journey. Mūsu koferi un pēcāk arī rati bagāžniekā ietilpa bez problēmām. Nedaudz bija jāaprod ar spoguļiem, kas rādīja visu daudz tuvāk, kā mums ierasts.  Bija jau krietni pāri pusnaktij kad devāmies uz viesnīcu, pa ceļam nobildējoties pie Fabulous Las Vegas zīmes. Pirmās 2 naktis palikām Lasvegasā, viesnīcai diez gan laba atrašanās vieta un cena, bet bija auksti un vienīgā regulācijas iespēja no auksti uz ļoti auksti. No rīta pamodāmies diez gan laicīgi, un devāmies uz Denny’s izmēģināt amerikāņu brokastis. Pēc tam aizbraucām uz Walmart veikalu, iepirkām šo to uzkožamu nākošajai dienai, ūdeni un ratus meitai. Kad atgriezāmies viesnīcā  jau bija pēcpusdiena un man ar meitu uznāca lielais miegs, nolēmām stundiņu pagulēt, lai pēc tam ir spēks aiziet uz Las Vegas Strip (galvenā iela, kur koncentrējas lielās viesnīcas ar šoviem, kazino un citām tūristu izklaidēm). Māsa tikmēr devās šopingot uz blakus esošo Ross veikalu. Kad pēc “stundiņas” pamodāmies izrādījjās, ka ir jau 1 naktī. Miegs vairs nenāca ne drusku, pamodās arī māsa, viņa izrādās bija aizgājusi līdz stripam un pagulējusi bija tieši stundu. Domājām ko darīt, varētu iet uz stripu, bet ar bērnu nakts vidus nav tas piemērotākais laiks, kaut gan viņai arī miegs vairs nevienā acī nebija. Uzēdām, sakrāmējām mantas un ap 4 nolēmām, ka dosimies laicīgi uz Zion nacionālo parku. Pa ceļam sagaidījām skaistu saullēktu un lai arī klāt bijām diez gan laicīgi parka stāvvieta jau bija pilna. Pēc ilgākas bezjēdzīgas riņķošanas devāmies atpakaļ uz Springdale pilsētiņu, no kuras ir bezmaksas autobusi uz parku, toties stāvvietas gan diemžēl ir tikai par maksu un ne to mazāko. No marta līdz novembrim Zion parka iekšienē var pārvietoties tikai ar viņu speciālajiem autobusiem, kuri ir par brīvu. Māsa devās ķert adrenalīnu uz Angels Landing taku, es ar meitu tikmēr uz Riverside walk, tā teikt, katram pēc spējām. Parks ļoti skaists, klintis iespaidīgas, bet tie cilvēku pūļi, personīgi man, bija par daudz.

Tuvojās vakars, bet priekšā vēl gabaliņš (∼200km) ko braukt līdz Page pilsētai, kur mums rezervēta nākošā viesnīca. Jābrauc uzmanīgi, ik pa laikam bija zīmes par dzīvniekiem uz ceļa, un tie tiešām tur bija. Ap 9 vakarā ieradāmies motelī un pa taisno devāmies gulēt. No rīta modāmies atkal diez gan laicīgi, jetlag mūs vēl neatlaida. Apskatījām Glen Canyon dambi, tālāk devāmies uz Horseshoe bend, tur daudz brīdinājumu par karstumu, lai arī attālums nav pārāk liels (1.2km vienā virzienā), bet neliels kalniņš ir jāpārvar. Turp ejot vēl bija pietiekami agrs un mākoņains rīts, bet atpakaļ ejot jau varēja just sauli un vasaras vidū diez vai es gribētu tur staigāties.

Tālāk caur Grand Canyon Village devāmies uz Williams pilsētiņu, pa ceļam piestājot dažādos skatu laukumos.

Tuvojoties Williams sāka līt lietus un no rīta, kad devāmies projām, joprojām lija. Sākotnēji plānā bija Grand Canyon Skywalk, bet kad uzzinājām, ka atsevišķi biļeti uz stikla tiltu nevar nopirkt, tikai komplektā pa ∼80$ tad atteicāmies no šīs domas. Izbraucām nelielu posmu pa Route 66, ceļa kvalitāte nebija tik laba kā uz blakus esošās jaunās šosejas, bet satiksmes arī tikpat kā nebija līdz ar to jebkurā vietā mierīgi varēja apstāties un papriecāties par skatiem. Lasvegasā bijām laicīgi, viesnīcā bez iebildumiem ļāva mums 2 stundas ātrāk iečekoties. Tad nu šajā dienā bija jāatgūst, tas ko nogulēju sākumā. Atprečojām My Vegas Slots (bezmaksas spēlīte, kur sapelnītos punktus var iemainīt pret reāliem labumiem) nopelnīto kuponu bufetes vakariņām. Saēdamies krabjus un vēl visādus brīnumus, un devāmies skatīties Bellagio strūklaku šovus, noskatījāmies vairākus, mums jau patika, gan mūzika gan ūdens šaltis n-to stāvu augstumā. Noskatījāmies arī Mirage Volcano uguns šovu un es ar meitu taisījāmies uz viesnīcas pusi, meita gan šovus tāpat nogulēja ratos, bet labi vien bija, jo nu skaidrs, ka Lasvegasa ir ballīšu pilsēta un ielās to varēja labi redzēt. Māsa vēl palika, saprotama lieta, jo kaut viens spēļu automāts jāpamēģina, ja jau esi grēku pilsētā. No rīta joprojām celāmies pārāk laicīgi un brokastīs ēdām amerikāņu virtuļus, garšīgi jau bija, bet nu ar acīm noteikti var apēst vairāk kā realitātē. Šajā dienā bija jātiek līdz Bakersfield pilsētai, kur mums nākošā viesnīca rezervēta. Ir 2 varianti: skaistais un ilgais caur Death Walley nacionālo parku, vai ātrais pa taisno, kas tāpat nozīmē vairāk kā 4 stundu nepārtrauktu braukšanu. Tā kā meita bija nedaudz apslimusi, tad izvēlējāmies ātro variantu. Ap 4 pēcpusdienā iečekojāmies viesnīcā, pēc tam aizbraucām vakariņās. Ar kājām pēc saulrieta izskatījās, ka tikai dīvaiņi staigā un arī pati pilsēta neko interesanta nešķita.

Nākošājā rītā braucām uz Sequoja nacionālo parku skatīties lielos kokus. Priekšā ceļu remonts un pie sarkanās gaismas luksofora bija jāstāv 30 min. Parkā izbraucām cauri nokritušai sekvojai (Tunnel Log), izgājām Big Trees Trail un apskatījām General Sherman Tree. Visi diez gan populāri objekti un brīžiem atkal nebija kur mašīnu noparkot.

Pa līkumu līkumiem nonācām Fresno pilsētā. Nākošā diena bija ieplānota šopingam. Tā kā valūtas kurss ne visai draudzīgs, apmeklējām tikai Ross, T.J.Maxx un tml. veikalus, kur cenu atšķirība ar Eiropu bija jūtamāka. Kad nauda beidzās devāmies uz Mariposa pilsētiņu, kur mums rezervētas naktsmājas. Pilsētiņa jauka un viena no retajām, kur arī pēc saulrieta var forši pastaigāties. No rīta braucām uz Yosemite nacionālo parku. Māsa izgāja Four Mile Trail virzienā uz Glacier point. Mēs tikmēr pabraukājām pa ieleju un aizgājām līdz Bridalveil ūdenskritumam – vienam no retajiem kurā okrobrī vēl ir ūdens. Pēc tam braucām uz Glacier point. Parks skaists, bet pavasarī noteikti ir iespaidīgāk. Tālāk ceļš uz Sanfancisko.

Sanfrancisko kaut cik jēdzīgu viesnīcu/moteli zem 100e diez gan grūti atrast. Palikām Ričmondā motelī: SureStay Plus Hotel by Best Western Point Richmond pa 85e, rajons nav tas labākais pastaigām, bet tas mums arī nebija aktuāli, galvenais ka blakus šoseja un Ričmondas tilts. Pats motelis arī jauns un tikām pie tiešām plaša numuriņa. Nākošo dienu sākām ar Richmond-San Rafael tilta šķērsošanu (5$ var maksāt skaidrā naudā uz tilta). Tālāk devāmies lūkot slaveno Golden Gate tiltu, diemžēl pie tuvākajiem skatu laukumiem brīvu vietu mašīnai nebija un dežūrēja policija, lai tūristi nebremzētu satiksmi līdz ar to nācās pabraukt tālāk. Sabildējāmies un braucām pāri tiltam (8$ uz tilta samaksāt nevar, bet pēc auto numura to var ērti izdarīt internetā līdz 48h pēc tilta šķērsošanas).

Nobraucām pa slaveno līkumu ielu – Lombard street. Zināju, ka Sanfrancisko ir stāvas ielas, bet tik un tā biju pārsteigta cik ļoti stāvas tās ir. Tālāk devāmies lūkot Golden Gate tiltu no Sanfrancisko puses. Sanāca forša pastaiga pa West Bluff Picnic Area blakus ūdenim un ar tiltu fonā. Pastaigājušās braucām atpakaļ uz centru, auto noparkojām North Beach Garage un gājām uz Pier 39, apskatījām jūras lauvas, paēdām pusdienas, papriecājamies par jauko kvartālu un devāmies tālāk. Gribējām izmēģināt populāro Sanfrancisko tramvaju, bet rindas uz to mums lika noprast, ka varbūt citreiz, un nebija arī skaidrs vai ar ratiem tur maz var tikt iekšā.

Pastaigājām pa 2 krasi atšķirīgām ielām Chinatown. Viena likās priekš tūristiem, viss skaisti, tīrs, sarkanie lukturi, skatlogos spīdīgi nieciņi utt. Otra priekš vietējiem kvartāla iemītniekiem ar stendiem, kuros tirgo mums neierastas ēdamas un ne tik ēdamas lietas, drūzmēšanos, jā, arī noplucis un netīrāks kā tūristu ielā. Sāka palikt tumšs tādēļ gājām uz Cheescake Factory ēst kūkas, tikām āra terasē, labi ka tur bija sildītāji, jo laiks neko silts nebija un nācās pirms tam pat iepirkt made in china kapučjaku, lai nenosaltu pavisam. Tālāk gājām pēc auto un braucām uz viesnīcu, kas pēdējai naktij rezervēta blakus lidostai, jo reiss mums 8 no rīta. Iečekojāmies un braucu nodot auto, lai no rīta nebūtu jātērē tam laiks. Pie nodošanas vienīgais ko apskatījās vai pilna bāka un varēju doties. Ar to došanos atpakaļ uz viesnīcu tik ātri vis negāja kā biju iedomājusies. Viesnīcā teica, ka no Rental Car Center, pa 10$ varot atbraukt ar taksi vai iet ar kājām aptuveni 20 min. Tā kā bija jau diez gan vēls baidījos ar kājām viena tur staigāties. Domāju braukšu ar taksi, tikai izrādās , ka no šejienes varot tikai ar Uber kaut kur braukt, parastie takši esot no lidostas, ok ar bezmaksas vilcienu devos uz lidostu. Nonākot tur izdomāju, ka labāk uz viesnīcu braukšu ar BART vilcienu, pēc kartes izskatās, ka San Bruno stacija turpat pie viesnīcas vien ir. Vienīgi kaut ko nepareizi biju apskatījusies un izkāpu citā San Bruno stacijā, no kuras tāpat jāiet 15 min līdz viesnīcai garām ne visai omulīgai bezpajumtnieku apmetnei. Būtu jau nu labāk tad uzreiz gājusi uz viesnīcu pēc auto nodošanas. No rīta pēc 5 devāmies ar viesnīcas transfēru uz lidostu. 3,5h lidojums līdz Dalasai tur izlocījām kājas un tālāk garais lidojums (9h40min) līdz Frankfurtei, kurš pagāja ļoti mierīgi (meita gandrīz visu ceļu nogulēja). Tikām pie saviem koferiem, vienīgi izrādījās, ka rati nav atlidojuši kopā ar mums. Bet nākošajā dienā tikām arī pie tiem.

Daži secinājumi no mūsu pirmā ceļojuma uz ASV:

Ceļi – mūsu maršrutā visi bija asfaltēti, bezmaksas un labā stāvoklī. Par maksu biju tikai tilti Sanfrancisko, bet arī maksa tikai virzienā uz centru, pretējā virzienā bezmaksas. Pilsētās padaudz krustojumu, kur no visām pusēm “Stop” zīme, kurš pirmais piebrauc, tas pirmais aizbrauc. Luksoforos pie sarkanās gaismas drīkst griezties pa labi, ja vien nav atsevišķi uzrakstīts, ka nedrīkst. Vispār daudz kur zīmes ir vārdiskas, nevis ar apzīmējumiem.

Aptuveni šādi izskatījās mūsu maršruts:

Degviela – zemākā cena ko redzēju bija apmēram 2,4$ par galonu benzīna un dārgākā pie lidostas 5$ par galonu. Degvielas uzpildes staciju automāti mūsu kartes negribēja ņemt, tikai viens man gadījās, kur izdevās norēķināties neejot iekšā.

Viesnīcas – pamatā palikām moteļos ar 2 lielajām gultām numuriņā, kas ASV ir diez gan ierasta lieta. Vienīgi tās gultas mēdz būt diez gan augstas, kas man ne visai patika, jo baidījos, ka bērns neizkrīt un arī pašai diez ko ērti tādā gultā apsēsties nebija. Tikai vienā no viesnīcām bija griestu lampa numuriņā, visbiežāk tikai kāda stāvlampa vai galda lampa un naktslampas pie gultas. Dušas visur statiskas, kas man likās baigi neērti, īpaši lai bērnu nomazgātu.

Ēšana – kafejnīcas sanāca 1x dienā, visbiežāk Denny’s. Veselīgākas opcijas izdevās atrast Savoury’s restorānā Mariposa pilsētiņā un Lasvegasā ARIA viesnīcas bufetē tās gan arī dārgākās sanāca. Porcijas visur lielas. Dzeramnauda diez gan obligāta un 15% diez gan maz kur redzējām, parasti 18% un uz augšu.

Cenas veikalos- likās plus mīnus kā pie mums augļi dārgāki, brendu drēbes lētākas.

Nedaudz jāaprod bija ar small talk man pāris reizes gadījās atbildēt uz “Sveiki, kā Jums iet? “ ar “man lūdzu benzīnu pa tik un tik” vai “vēlos pasūtīt pankūkas”.

Kopumā ASV ļoti piemērota ceļošanai arī ar bērniem, kafejnīcās bērnu ēdienkartes, parasti arī atnes kaut ko kur pazīmēt un padarboties, kamēr jāgaida. Parkos ir takas kas piemērotas mazākajiem. Lielākiem bērniem ir dažādi reindžeru uzdevumi un aktivitātes kur var iesaistīties. Attālumi gan ir lieli un braukšana sanāk padaudz, mūsu maršrutam noteikti vismaz nedēļu klāt vajadzētu, bet par laimi meitai braukt patīk, līdz ar to varējām šo izveikt arī mūsu ierobežotajā laika periodā.

Ceļojām no 7.10.2018. līdz 17.10.2018.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *